Aktualitātes

Par migrējošo zosu nodarīto kaitējumu lauksaimniecībā

Latvijas Pašvaldību savienības (turpmāk - LPS) 16. aprīļa Valdes sēdē tika aktualizēts jautājums par migrējošo zosu nodarīto kaitējumu lauksaimniecībā, izpostot sējumus. Šogad zemnieku saimniecībām ir iespēja saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – DAP) izsniegtas atļaujas izņēmuma kārtā migrējošās zosis atbaidīt ar šaušanas metodi, pie tam, šogad valstī kopā iespējams saņemt atļaujas nošaut līdz 1000 zosīm. Šāda veida zosu atbaidīšana ir atbalsts zemniekiem un, ņemot vērā lielo pieteikumu skaitu (aptuveni trīs reižu lielāks nekā pieejamais atļauju skaits), interese par šīs metodes izmantošanu ir ievērojama. Diemžēl, DAP saņemtos iesniegumus par zosu indivīdu ieguvi ir vērtējusi to saņemšanas kārtībā, un pēc noteiktā zosu ieguves limita sasniegšanas, DAP atļauju izsniegšanu ir atteikusi. Līdz ar to daudzi zemnieki ir neapmierināti, kā arī tiek paustas bažas, ka vairums atļauju ir izsniegtas Kurzemē.

17. aprīlī LPS nosūtīja DAP vēstuli ar priekšlikumiem, kā uzlabot kompensējošos pasākumus par migrējošo zosu nodarītajiem postījumiem:

1.       Izvērtēt atļauju zosu atbiedēšanai ar limitētu putnu ieguvi izsniegšanu nevis iesniegumu saņemšanas kārtībā, bet gan atļauju skaitu sadalot proporcionāli pa reģioniem;

2.       Lai palielinātu iespējas atļaujas saņemt lielākam skaitam zemnieku saimniecību, izvērtēt iespēju vai nu palielināt kopējo iegūstamo putnu skaitu vai arī samazināt iegūstamo zosu skaitu vienai saimniecībai;

3.       Izvērtēt iespēju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur netiek izsniegtas atļaujas zosu atbiedēšanai ar limitētu putnu ieguvi, noteikt augstāku kompensācijas apmēru.

4. LPS ir informēta par to, ka aprēķināto kompensāciju apjoms par migrējošo putnu nodarītajiem zaudējumiem augkopībā pagājušajā gadā ir ievērojami pieaudzis, pārsniedzot budžetā paredzētos līdzekļus šo kompensāciju izmaksai, kas norāda uz to, ka postījumu apmēri palielinās, tādēļ jāmeklē veidi, kā šo problēmu risināt. Taisnīgas kompensācijas ir viens no risinājumiem, taču, ņemot vērā esošo situāciju un valsts budžeta iespējas, jāmeklē arī citi veidi, kā palīdzēt zemniekiem kultūraugu sējumu pasargāšanai no migrējošo putnu nodarītajiem zaudējumiem.

2020. gada 21. aprīlī LPS saņēma operatīvu DAP atbildi, kurā norādīts, ka DAP atbalsta ierosinājumu piemērot augstāku kompensāciju par zosu nodarītajiem postījumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju šo priekšlikumu izvērtēt, kā arī  pateicas LPS par sniegtajiem priekšlikumiem, lai pilnveidotu lēmumu pieņemšanas procesu. 

DAP arī informē, ka 2020.gada 14.februārī ir lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju rast papildus līdzekļus, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā varētu nodrošināt kompensāciju izmaksu par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, kā arī par to, ka Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts ir pieteicis pētījumu par migrējošajām zosīm Latvijas vides aizsardzības fondā. DAP atbalsta šī pētījuma veikšanu, lai būtu valsts līmeņa dati, ko turpmāk izmantot, pieņemot lēmumus par migrējošo zosu letālu atbiedēšanu, un atļaujas tiktu izsniegtas tām saimniecībām, kam pastāv visaugstākais zaudējumu risks, ko rada pavasarī migrējošās zosis.

DAP ir nosūtījusi arī kartogrāfisku materiālu par saimniecībām, kas saņēmušas atļaujas zosu limitētai ieguvei, lai ar šaušanas metodi tās atbaidītu.

 

 

 

Sandra Bērziņa 26527258 

 

sandra.berzina@lps.lv

Atpakaļ