Kultūras notikumi
“Ar dancīti laiku vedu…” “Duvzares” zīmē

30. martā Priekules daudzfunkcionālajā sporta hallē notika vidējās paaudzes deju kolektīva “Duvzare” piecu gadu jubilejas koncerts. 

          Pēc 2013. gada Dziesmu un deju svētkiem Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicināja kolektīvus nezaudēt pacēlumu un enerģiju, kas iegūts lielajos svētkos. Tā arī Priekules novadā aizsākās jauna tradīcija – starpnovadu koncerts Dziesmu svētku tradīcijās “Ar dziesmiņu birzi triecu, ar dancīti laiku vedu”. Uz Bunkas kultūras nama lielās skatuves, tā ap Lieldienu laiku uzstājās draudzīgo novadu dziedātāji, dejotāji. Programmas kuplināja amatierteātris un bērnu kolektīvi. Pēdējos gados  ar aktivitāti izcēlās dejotāji. Tieši apņēmīgie duvzarieši iedvesmoja kaimiņu novadu dejotājus pirms skates sadancoties un tā radās pavasara koncerts “Ar dancīti laiku vedu”.

          Nu jau var teikt, ka Priekules kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Duvzare” pirmo  mērķi ir sasniedzis – viņi ir dejojuši XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju lieluzvedumā “Māras zeme”.

Atskatoties uz spraigo piecgadi, bilanci visuzskatamāk rāda skaitļi: par duvzariešiem sevi uzskata 41 dalībnieks, bet joprojām dejo 21. Iestudētas 53 dejas, dejots 83 pasākumos, aiznesot Priekules vārdu arī tālu aiz novada robežām. Priekules un “Duvzares” simboli pabijuši Horvātijā, kur kolektīvs uzstājies etnogrāfiskajā deju festivālā. Jau kopš pirmā pastāvēšanas gada “Duvzare” piedalījusies labdarības koncertā “No sirds uz sirdi”, kas otrajā Adventē katru gadu notiek Aizputes novadā. Tur satiekas visi Liepājas deju apriņķa kolektīvi un gūtos ieņēmumus ziedo labdarībai.

“Duvzare” vienmēr atsaukusies pašvaldībai svarīgos sarīkojumos gan sadarbības partneru pilsētās Kurzemē, gan pārrobežā: Baltu vienības dienā Klaipēdā, vairākos sarīkojumos draudzīgajā Lietuvas Skodā. Ar leģendāro Skodas kapelu “Bartuva” pat realizētie vairāki kopīgi deju koncerti ar dzīvo pavadījumu. Ikara svētku laikā realizēti tautas mākslas lielkokoncerti  ar daudziem vieskolektīviem un leģendāro folkgrupu “Iļģi”.

Kā sākās “Duvzares” sāga? Pirmo impulsu uzšķīla Rigonda Džeriņa: mēs pieaugušie arī  gribam dejot! Kāpēc lai Priekulē nebūtu vidējās paaudzes deju kolektīva? Izveidojās kodols, kas vēlējās kopt un dzīvot latviskajās tradīcijās. Pirmais uznāciens sanāca ar draisko “Kreicburgas polku”, kuru  Priekules pilsētas svētku koncertā nodejoja, ovācijām skanot, vēlāk arī Skrundas pilsētas svētkos. Tas deva drosmi un sekoja nopietni soļi, lai liktu pamatus vidējās paaudzes kolektīvam. Pirmais uzdevums – sameklēt deju meistaru. Vai zvaigznes sastājās vienā rindā jeb notika vēl kaut kas, bet ap to pašu laiku Priekules novadā dzīves un darba gaitas uzņēmumā “Kurzemes gaļsaimnieks” bija sākusi galvenā grāmatvede, kas iepriekš Zemgales pusē bija profesionāli vadījusi deju kolektīvus.

Inga Leive-Levite apdomāja priekšlikumu un atsaucās dejot gribētāju aicinājumam. Tā kolektīva radošā dzīve varēja sākt pilnvērtīgi attīstīties. Vai pa šiem gadiem viss norisinājās viegli un bez pārpratumiem? Tā nemēdz būt, jo laiku pa laikam, kā jau katrā kolektīvā, uzplaiksnī viedokļu atšķirības. Bet ir labi, ja tiek rasta sapratne, ja asumus iespējams nogludināt un raudzīties uz priekšu. “Duvzare” to māk un viss notiek.

“Duvzare” savā radošajā piecgadē ir iemantojusi daudz draugu, un visi, kas atsaukušies dalībai 30. marta lieluzvedumam, izdejoja “Duvzares” pieredzi dejas mākslā.  Tās bija 28 dejas 14 kolektīvu 266 dejotāju izpildījumā ar krāšņiem tautiskiem rakstiem un vēsturiskām fotogrāfijām uz lielā ekrāna. 

Gundars Venens, Kultūras nodaļas vadītājs

Fotogaleriju no koncerta jubilejas skatīt šeit! 

Pasākumu kalendārs