Ar dāvanām čemodānā uz Jordāniju
Ar dāvanām čemodānā uz Jordāniju
Jau otro gadu es esmu aktīvi atbalstījis biedrības “Baltic Global Initiative” akciju “Zvaigzne austrumos”, kuras mērķis ir sarūpēt dāvaniņas karā cietušajiem bērniem. Aizvadītajā gadā līdz ar šīs akcijas sākšanos, aktīvi apmeklēju Priekules novada skolas un piedāvāju iesaistīties skolēnus, viņu vecākus, skolotājus, arī savu draudzi. Kādā vadītāju konferencē saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī doties uz Jordāniju, Ammānu. Braucienā devās brīvprātīgo grupa trīs cilvēku sastāvā.
Akcijas noteiktais periods bija jau noslēdzies, kad ar nokavēšanos saņēmu vēl divas kastītes no Kalētu pamatskolas ar lūgumu tās nosūtīt uz Jordāniju. Paņēmu tās līdzi uz Jordāniju un pats personīgi piegādāju divām meitenītēm bēgļu ģimenēs. Esmu strādājis rotaļlietu tirdzniecībā vairāk nekā desmit gadus, piegādājis neskaitāmus rotaļlietu sūtījumus veikaliem, bērniem, bērnudārziem, nometnēm un bērnu namiem, taču šī reize bija īpašāka par visām citām. Šis sūtījums bija no Latvijas bērniem pie karā cietušiem bērniem no Sīrijas un Irākas. Viena kastīte nonāca pie Sīrijas musulmaņu ģimenes meitenītes vārdā Gazel. Otru dāvanu maisiņu man bija iespēja atdot Irākas kristiešu ģimenes jaunākajai meitenītei Mirjamai.
Otrajā dienā pēc ierašanās Ammānā kopā ar studentu Lūkasu Balodi un enerģisko skolotāju Lieni Svoku devāmies izkrāmēt konteineru. Mēs un vietējie jordānieši, kādi no bēgļu vīriešiem, visi kopā darījām vienu darbu. Izkrāmējām konteineru un sagatavojām noliktavu, lai tuvākajā laikā varētu izdalīt dāvanu kastītes bēgļu bērniem.
Mani priekšstati par terminu “bēglis” mainījās, jo bēgļi, kurus satiku, bija strādīgi, izpalīdzīgi, mazliet savādāki nekā mēs. Nesastapu nevienu lecīgu, sliņķi vai tādu, kurš gribētu diktēt savus noteikumus vai izvirzīt savas prasības.
Pēc konteinera izkraušanas mūsu sadarbības partneri organizēja dāvanu kastīšu dalīšanu Sīrijas bēgļu bērniem. Pasākumu vadīja bēgļu bērnu skoliņas direktore ar saviem palīgiem un katrs bērns saņēma akcijas “Zvaigzne austrumos” dalībnieku sagatavotu dāvanu kastīti no Latvijas. Bija patīkami redzēt un dzirdēt pateicīgās bērnu sirdis un priecīgās musulmaņu sievietes, kuras pauda savu pateicību par tām rūpēm, ko viņas piedzīvoja caur akcijas dāvanām un sistemātisko atbalstu, ko saņem no mūsu jordāniešu partneriem.
Jordānieši atstāja uz mani paliekošu iespaidu, viņu viesmīlība ir īpaša, pie tās jāmin viņu ēdienu gatavošanas māksla. Tagad īpašos brīžos atceros Jordānijas cilvēkus, pilsētas un kultūru. Īpaša ir arī viņu kalpošana bēgļiem. Ģimeņu apmeklējumos piedzīvoju, kā darbojās klausīšanās noslēpums. Kristieši uzklausa un ieklausās visos stāstos, ko bēgļi ir piedzīvojuši. Visvairāk ir musulmaņu bēgļu ģimenes no Sīrijas.
Es ticu, ka mūsu bērniem ir jāmāca dot un ieguldīt citos, mūsu sabiedrībai ir jāmāca dot un neaizmirst par vājākiem un ievainotiem cilvēkiem. Mēs varam sūdzēties un gauzties par to, kā mums trūkst, bet mēs jau vairāk nekā 20 gadus dzīvojam mierā un labklājībā.
Tas, ko rāda un runā par bēgļiem televīzijā, ir tikai viena daļa no patiesības. Bērni Jordānijā joprojām gaida uz cerību, brīnumu un iepriecinājumu.
Es novēlu jums izdzīvot vārdus no Bībeles, kuri ir pierakstīti Salamana pamācībās: “Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu Tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.”
Priekules baptistu draudzes mācītājs Mārcis Zīverts