Sabiedrība
Priekules slimnīcai 60!

9. novembrī Priekules slimnīca nosvinēja savu 60 gadu jubileju. Pasākums noritēja Priekules kultūras namā un deva iespēju satikties ap 120 bijušo un esošo darbinieku. Ļoti interesanta bija muzikālā video prezentācija par slimnīcas dzīvi un darbiniekiem, kuri strādājuši kādreiz un daļa turpina darbu arī šobrīd. Tas bija ļoti aizkustinoši. Daudziem no klātesošajiem acīs bija asaras... Visus priecēja koncerts, ko sniedza vismazākie priekulnieki – popgrupa “Pipari”, kuri arī saņēma pelnītus mediķu un ciemiņu aplausus... Ar humoru, dziesmām un piedāvājumu ārstēties ar tautas medicīnas līdzekļiem mediķi un viesi bija uzjautrināti. Par slimnīcas vēsturi un attīstības soļiem 60 gadu garumā prezentāciju sniedza slimnīcas vadītāja Tatjana Ešenvalde. Bija interesanti uzzināt vēstures datus par veselības aprūpi agrāk, par pirmo slimnīcu, kuru atklāja 1921. gadā tagadējā Vaiņodes ielā. Līdzekļus Priekules apriņķa slimnīcas iekārtošanai, 30 gultām un inventāram bija dāvinājis Amerikas Sarkanais Krusts. Saistošs bija stāsts par kara laiku un pēckara periodu, par darbiniekiem, kas strādāja toreiz. Priekules slimnīcu atklāja 1959. gadā, tajā bija 80 gultasvietas. Pirmajā gadā strādāja 105 darbinieki, no tiem 17 bija ārsti, 35 medmāsas un 30 – jaunākais personāls. Par to, kāds bijis Priekules slimnīcas ceļš no paša sākuma līdz šai dienai, stāsta grāmata “Priekules slimnīcai – 60”. Visu, kas šai laikā darīts, kas piedzīvots, izstāstīt nav iespējams, bet to ir iespējams izlasīt, iegādājoties šo grāmatu. Pirmais Priekules slimnīcas galvenais ārsts bija ķirurgs Raimonds Ķikuts. Par tādiem kā viņš ir teikts: “Stipras gribas cilvēks un ūdenskritums paši lauž sev ceļu.” Viņš savu darbu uzsāka 1958. gadā Priekules rajonā kā ambulances vadītājs. Dakteris Ķikuts gan sekoja līdzi slimnīcas būvniecībai, gan organizēja mediķu talkas būvlaukumā, gan plānoja un meklēja slimnīcas darbam nepieciešamos materiālus un iekārtas, kā arī komplektēja kadrus. Rīgā profesors R. Ķikuts ilgus gadus vadīja P. Stradiņa klīniskās slimnīcas Neiroķirurģijas centru. Uz slimnīcas jubilejas vakaru bija atbraucis slimnīcas otrais galvenais ārsts Bruno Graudums – Priekules slimnīcas vadītājs no 1959. līdz 1969. gadam. Viņš ir tas cilvēks, kurš slimnīcā izveidoja ne tikai dārzu, bet arī tās kolektīvu, par kuru visu paaudžu Priekules mediķi saka: “Tāds, kā nekur citur.” Pirmie ārsti, kas pēc augstskolas absolvēšanas atbrauca uz Priekuli, bija Vija Sedola un Irēna Blumberga. Vēlāk pievienojās ginekologs Aldis Sproģis, zobārste Māra Sproģe, Inese Ozollapa, infektologs Gunārs Ozollapa, ķirurģe Svetlana Thora, bērnu ārste Fadejeva, ķirurģe Jekaterina Jelagina. Visi jauni un enerģiski cilvēki. Tāpēc kolektīvā valdīja īpaša gaisotne. Slimnīcas jubilejas vakarā piedalījās arī profesore Thora, nu jau bijusī P. Stradiņa slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centra vadītāja, kas ar siltumu sirdī atcerējās laiku, kad strādāja Priekulē. B. Graudumu nomainīja Ints Lapsa, kurš iestādi vadīja līdz 1976. gadam. Viņš arī mani pierunāja braukt uz Priekuli. Īslaicīgi par galveno ārstu strādāja Dr. Juris Vīksna. No 1976. līdz 1981. gadam rajona galvenā ārste bija Marta Aizsilniece. Viņa tik īsā laikā ļoti daudz izdarīja mūsu slimnīcas labā! Viņai izdevās burtiski izsist jaunās poliklīnikas projektēšanu un būvniecību! Paldies viņai par to! Gunta Purmale par rajona galveno ārsti nostrādāja no 1981. līdz 1985. gadam. Atis Aivars bija rajona galvenais ārsts no 1985. līdz 1994. gadam, Dr. Ingrīda Circene – no 1994. līdz 2002. gadam, Dr. T. Ešenvalde – no 2002. līdz 2009. gadam. Šobrīd varam lepoties, ka slimnīca ir sakārtota – izremontēta ēkas fasāde, nomainīts jumts, izremontētas iekštelpas, iegādāts mūsdienīgs aprīkojums, fiziskā vide pielāgota pacientiem ar īpašām vajadzībām. Uzskaitījumu varētu turpināt, bet pats galvenais slimnīcas uzdevums – ārstēšana, neskatoties uz dažādiem šķēršļiem, joprojām, ir augstā līmenī. Bet ne vienmēr tā bija. 90. gadi bija ļoti smagi. Jaunā Latvijas valsts, finanšu grūtības. Trūka līdzekļu remontdarbiem, aprīkojuma iegādei. Vizuāli slimnīca vairs neizskatījās tik pievilcīga, vienā brīdī likās, ka viss brūk un jūk. Tad arī sakām meklēt sadarbības partnerus, kas varētu atvieglot mūsu ikdienu. Ar medikamentiem, gultas veļu, aprīkojumu, krāsām un citu. Jaunās veļas mājas atklāšanu un aprīkošanu ar veļas mašīnām, žāvētāju, gludināmo rulli 2002. gadā sponsorēja Margareta no Zviedrijas, Uzņemšanas nodaļas ārdurvju nomaiņu (durvis uz Eiropu) – Zigurds Barbins. Lielo poliklīnikas durvju nomaiņa notika ar Lielbritānijas vēstniecības atbalstu 2002. gadā. Virtuves renovācijā un aprīkojuma iegādē 2008. gadā atbalstu sniedza Rotari klubs. Slimnieku gultas un cits aprīkojums nāca no “Halping Hand” un Davīda Kāna no Vācijas. Un daudz kas cits! Vissmagākajā situācijā slimnīca bija 2009. gadā, kad valstī iestājās krīze un mūsu slimnīca, tāpat kā daudzas citas, tika reorganizēta un reāli likvidēta. Smagie laiki bija pārdzīvoti, viss bija jāsāk no jaunā. Šodien mēs varam būt lepni par savu iestādi un tiem darbiniekiem, kas šeit strādā, par to, kas mēs esam un ko ir izdevies sasniegt. 60 gadu laikā Priekules slimnīca ir iemantojusi pacientu atzinību un uzticēšanos. Katrs zina, ka šeit ir labi un talantīgi savas jomas speciālisti, un tāpēc tik daudzi pacienti vēlas ārstēties tieši mūsu slimnīcā. Viņi brauc pie mums no Liepājas un Ventspils, no Saldus un Kuldīgas novada, arī no Rīgas. Brauc uz datortomogrāfijas un citiem izmeklējumiem, uz operāmedicīna Priekules slimnīcai 60! cijām un vienkārši uz pieņemšanu pie ārstiem. Dzirdam no pacientiem ļoti labas atsauksmes. Tās dod spēku strādāt un skatīties uz priekšu. 2012. gadā izveidojām Ilglaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru. Sākumā ar 10 gultasvietām, bet tagad klientu skaits ir 60. Uz savu 60 gadu jubileju! Paldies Priekules novada pašvaldībai un pārējiem slimnīcas kapitāldaļu turētājiem par atbalstu un ieguldītajiem līdzekļiem telpu remontā! Un īpašs paldies Priekules novada pašvaldībai par slimnīcai piegulošās teritorijas sakārtošanu un automašīnu stāvvietas izbūvi! Esam realizējuši trīs Eiropas Savienības projektus, vienu starpvalstu projektu ar Lietuvu 2010. gadā. Esam sarūpējuši gan jaunu aprīkojumu, gan sakārtojuši telpas, lai ar katru gadu spētu piedāvāt mūsu iedzīvotājiem aizvien kvalitatīvāku pakalpojumu klāstu. Projektos iegādājāmies datortomogrāfu, operbloka aprīkojumu, izremontējām ēkas fasādi un iekštelpas, iebūvējam liftu. Pēdējā projektā sadarbībā ar Liepājas RS iegādājāmies jaunu rentgena aparātu un ultrasonogrāfu. Pavisam nesen bija ļoti svarīgs ieguldījums no SIA “Ceļu, tiltu būve” – iekšējās sētas asfaltēšana. Un tomēr gribu piebilst, ka, lai kādas slimnīcai būs iekārtas, tām nebūs nekādas vērtības, ja nebūs mediķu, kas ar tām strādā. Man ir prieks, ka esam pratuši saglabāt kolektīvu, kas spēj sniegt palīdzību mūsu pacientiem. Slimnīcai novēlu izaugsmi – lai katrs darbinieks lepni varētu atbildēt, kur un par ko strādā, lai katrs darbinieks justos novērtēts un īpašs! Priekules slimnīcas darbiniekiem novēlu labu veselību, nezaudēt entuziasmu, vairāk sadzirdēt citam citu, arī turpmāk lepoties ar savu slimnīcu un, kopīgi strādājot, sasniegt arvien ambiciozākus un augstākus mērķus! Un, protams, mīlestību – sevī un visapkārt! Lai iecerēto izdodas piepildīt, kāroto – sasniegt, iegūto – nosargāt!

FOTOGALERIJA

Tatjana Ešenvalde 

Pasākumu kalendārs
Marts, 2020
POTCPkSSv
1415
16171819202122
23242526272829
3031