Tūrisms
Priekules novada tūrisma norises šī gada vasarā

 Noslēdzies projekts ’’Ūdenstūrisma kā dabas un aktīvā tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā’’  jeb Riverways, kas paredzēja pielāgot mūsu novada upes ūdenstūrisma vajadzībām, tādējādi radot pilnīgi jaunu aktīvā tūrisma piedāvājumu Priekules novadā. Sākotnēji tika iztīrīts ~15km garš posms Vārtājas upē ar divām atpūtas vietām pēc ~4km ‘’Kraujās’’  un ~9 km ‘’Inesēs’’, laivošanu uzsākot no Virgas tilta pār Vārtājas upei, ērti piebraucot no Liepājas – Ezeres šosejas P106. Vārtājas upes posmu iespējams turpināt no Mazkalētu tilta līdz Vārtājas ietekai Bārtā t.i. vēl ~12km, Mazkalētu laivotāju atpūtas vietu labiekārtojis Grobiņas novads. Šo posmu iespējams turpināt pa Bārtas upi līdz ietekai Liepājas ezerā, bet tad laivošanai ieplānoto laiku būtu jāplāno līdz 3 dienām, jo kopā būs ap 60 kilometriem.  Bārtas upes posms sākas 300m pa Apšes upes nogali, kas strauji laivotājus ienes Bārtas upē un turpinās ~11km pa Bārtas upi līdz Krūtes - Kalētu pilskalnam pie Vārtājas ietekas Bārtā. Jā, interesanti fakti: to pilskalnu , ko kalētnieki sauc par Kalētu pilskalnu un kura teritorijā grupa ‘’Optimisti’’ pagājušā gadsimta 80.gadu sākumā uzlikuši koka stabu ar uzrakstu ’’Vārtājas pilskalns’’ patiesībā ir Krūtes pilskalns, kas atklājās Jāņa sētas kartēs....Krūtes pilskalns no Krūtes ciema atrodas vairāk kā 15 km attālumā, līdzīgi ir ar Kalētu pilskalnu, kas īstenībā atrodas Gramzdas pagastā netālu no bijušā ‘’Plūdoņu’’ robežpunkta. Šeit noteikti ir viela pārdomām par to, kā patiesībā ir mainījušas ciemu, vuetu robežās no kuršu pilskalnu laikiem l;īdz mūsu dienām.

Bārtas upes posmā labiekārtotas divas laivotāju atpūtas vietas pēc ~4km ‘’Pie 7 ozoliem’’ un vēl pēc ~6km ‘’Kalētu pilskalnā’’. 2015.aprīlī veicot papildus cenu izpēti radās iespēja Priekules novadā  atklāt vēl vienu jaunu laivošanas posmu – Jaunā Ruņa – Apšes upe –līdz ietekai Bārtas upē, kopā 15km. Daudzi laivotāji pēc šī jaunā posma nobraukšanas ir atzinuši, ka šis no Priekules novadā piedāvātajiem ir visgleznainākais posms, kas atklāj pirmatnējās un neskartās dabas skaistumu. Pirmie to jūnija vidū izbrauca Priekules velokluba laivotāji - 28, bet 30.jūnijā Kurzemes laivu nomas operatori 16 cilvēku sastāvā. Laivu operatori Priekulē bija ieradušies no dažādām Kurzemes vietā un tika iepazīstināti ar visiem mūsu novada upju posmiem. Nobraucot Jaunās Ruņas  -  Apšes upju posmu apsolīja, ka palīdzēs informāciju par mūsu novada upju piedāvājumiem nodot ūdenstūristiem, kas par mūsu upēm interesēsies.

Vēlreiz liels paldies projekta ieviesējiem: upju tīrītāju brigādei ‘’Serviss RJ’’ IK Rolfa Jansona vadībā, lielisko masīvkoka mēbeļu un kokgriezumu meistariem upju atpūtas labiekārtojuma vietās vaiņodniekiem IK ‘’Deko koks’’ Ilmāra Ķempja vadībā un pievadceļu remontdarbu veicējiem SIA ‘’Latlina’’ Sergeja Žabina vadībā. Maketus Riverways informācijas stendiem gatavoja SIA ‘’Karšu izdevniecība Jāņa sēta’’ dizaineres Ilonas Kilupas vadībā. Projekta ieviešana un praktiskā realizācija ilga 3 gadus, tiem paralēli sekoja 6 atskaišu periodi. Projektā kopā darbojās 39 pašvaldību un citu organizāciju sadarbības partneri Latvijā un Igaunijā. Kopā tika izlietoti 29498 Eur, vēl joprojām top mūsu upju Bārtas un Vārtājas reklāmas informācijas bukleti, kas būs vairākās valodās, ko visticamāk sagaidīsim ’’Balttour 2016’’ tūrisma gadatirgū. Atgādināšu, ka kanoe laivas Priekules novadā iznomā biedrības :’’Kalētu vietējās iniciatīvas grupa’’ un ’’Pārcēlājs’’, viņu kontakti pieejami mājas lapā sadaļā  - tūrisms – aktīvā atpūta. Lai katram novada iedzīvotājam ir iespēja izbraukt jauni izveidotos maršrutus!

Vasaras ’’Tūrisma rallijs 2015’’ -  tautiskā garā , šķērsoja Priekules novadu šā gada 1.augusta sestdienā.To organizēja tūrisma portāls www.atpūtas bāzes.lv . 

Priekules novada pašvaldība piedalījās rallija organizēšanā ar līdzfinansējumu 400Eur un mums bija iespēja rallija bukletā un mājas lapā www.atputasbazes.lv  iekļaut aprakstus, kartes un fotogrāfijas par novada astoņiem objektiem. Četros objektos tika organizēti kontrolpunkti, kuros bija kāds uzdevums vai erudīcijas pārbaude, ko novērtējām ar punktiem, un ko katra komanda krāja un iesniedza rallija noslēguma balvai. Kalētos muižas pils rozārijam garām brauca un Kalētu meža parku ‘’Priedienu’’ apmeklēja ap 140 rallija ekipāžu un tur uzdevums bija ārstniecības augu takas augu atminēšana un zāļu tēju atpazīšana. Taku saimniece Dace Razma atzina, ka ’’vidējam’’ latvietim grūti gājis ar koku atpazīšanu – skābardis un dižškābardis, alksnis un melnalksnis esot bijis kā viens koks un tad nācies daudz skaidrot pavisam elementāras atšķirības. Priekulē ceļotājus gaidīja divi objekti Priekules evanģēliski luteriskā baznīca un Zviedru vārtos -  Korfu ciltskoks. Ciltskokā bija interesants uzdevums, saskaitīt Korfu ciltskoka baronus ar vārdiem Niclaus, Nikolaus un Nikolajs. It kā parastā matemātika, bet gāja diezgan grūti dēļ ciltskoka milzīgā izmēra. Kā atzina Inga Raškova, kas vadīja šo pārbaudījumu Priekules kontrolpunktā -  Zviedru vārtus apmeklēja 157 rallija ekipāžas.

Krotes senlietu krātuve sagaidīja tūristus kā novada etnogrāfijas centrs, jo tajā bija apskatāmi visi četri uzaustie mūsu novada ciemu - latviešu tautas tērpi.Pārbaudījuma uzdevumus bija sagatavojusi krātuves vadītāja Lita Vēkause, kas atzina, ka Krotes krātuvi apmeklēja 123 ekipāžas un pēdējā tajā iegriezās 18:30 vakarā. Novada objektu izlasi noslēdza Bunkas pagasta Tadaiķu ciems, kurā topošo kolhoza’’Suvorovs’’ muzeju apmeklēja daži desmiti auto tūristu, bet privāto senlietu krātuvi ‘’Ģildēnos’’ar pārbaudījumu veica 96 ekipāžas. Ivars Vītols un viņa palīgi Malda un Miervaldis Andersoni bija patīkami pārsteigti, ka mūsu novadu apmeklēja ceļotāji no Rīgas, Siguldas, Salaspils, Pāvilostas, Ventspils, Talsiem, Liepājas  un Kuldīgas  bet arī no Jēkabpils, Rēzeknes, Gulbenes, Smiltenes, Cēsīm un Apes. Paldies visiem kontrolpunktu vadītājiem par atsaucību un visiem viņu palīgiem par izturību nostrādāt visu brīvdienu! Ceru, ka šis nebija pēdējais rallijs mūsu novadā un ka arī paši varam sasparoties, lai dotos kādā brīnišķā tūrisma piedzīvojumā, kas paplašinātu zināšanas par mūsu skaisto Latviju!

Par skaistākām bildītēm jeb vides reklāmām autobusu pieturās sapņojām jau sen! Šogad plānojot Ikara svētkus, no tūrisma viedokļa, pieteicos sakārtot šīs vietas. Autobusa pieturas ir tās vietas, kurās ļaudīm piespiedu kārtā jāuzturas gaidot kādu autobusu un ir bezgala skumīgi, ka nav kur aci piesiet! Radās ideja par tūrisma reklāmu – tūrisma objektu TOP6 Priekules pilsētā un TOP6 Priekules novadā, ko bagātināt ar ’’Skaisto skatu 2014’’ fotokonkursa uzvarētāju bildēm un  papildināt ar novada moto ‘’Prieks mājo Priekulē!’’ Maketu uzaicināju sagatavot dizaina studijas ‘’Radadara’’ mākslinieces Tatjanu un Aneti, kas ne vienu vien dizaina cienīgu darbu veikušas mūsu novadā un ar SIA ‘’Magnum NT’’ labvēlību tika veiksmīgi nodrukāti uz saules stariem draudzīga un izturīga materiāla. Konkursa ‘’Skaistie skati’’ uzvarētāju bildes tika piemeklētas, atbilstoši gadalaikiem un autobusa pieturu ārpuses bildes tiks mainītas, ik pa trīs menešiem, tādējādi raksturojot gadalaiku. Grūtības regulāri sagādā plakātu piestiprināšana autobusa būdiņu skatlogos, jo grūti bija piemeklēt līmlenti, kas iztur +50ºC un vairāk grādu karstumu, kāds bija augusta karstākajās dienās, ņemot vērā stikloto vietņu novietojumu saules staros. Materiāls uz kura tika izdrukāti plakāti ir īpaši izturīgs un drošs pret saules stariem, tos mainot, atbilstoši gadalaikiem  būs iespēja saglabāt skaistos skatus Priekules autobusu pieturās.Kopējās izmaksas vides reklāmu izgatavošanai bija 625 Eur un tas plānots kā ieguldījums turpmākajiem četriem gadiem.

Ikara svētkos piecus brīnišķīgus metus un skices jaunveidojamam Ikara piemineklim bija sagatavojis kalētnieks, tēlnieks Ģirts Burvis. Par Priekules Ikaru mēs skandējam trīs mutvārdu folklorā saglabātās leģendas, kas prasīt vien prasās tās saistīt ar kādu vietu, kas bijušajā Priekules muižas teritorijā apstiprinātu to esamību un ticamību. Tad stāsts par Priekules Ikaru, kas rotājas novada ģērbonī kļūtu ticams un acīm ieraugāms. Tāds ir arī tēlnieka mērķis, kas Ikara stāstus pētījis jau no pagājušā gadsimta 80.gadiem un materiālus savācis vairākās biezās mapēs. Ikara svētku dalībniekiem bija brīnišķīga iespēja uzrunāt mākslinieku un nobalsot par skaistāko, interesantāo metu/skici, kuru vajadzētu izgatavot. Balsojumā pārliecinoši ar 173 balsīm uzvarēja pirmā skice – lidojošs Ikars tādā kā metāla režģī, kas uzvēdīja tādu vēstures notikuma garšu, kāds varēja būt 1683.gadā veiktas kalēja Johansona lidojums ar pašgatavotiem spārniem. Mums atkal tiek dots jauns uzdevums – atrast iespējamo finansējuma avotu, lai mākslinieka ideju – Priekules Ikaru izgatavotu un uzstādītu visticamajākā Ikaralidojuma vietā. Lai mums izdodas!

Iedzīvotājiem organizētā ekskursija uz Lietuvas  Republikas Pluņģes pilsētu notika 28.augustā. Braucienā pieteicās daudz vairāk ceļotāju nekā bija iespējami aizvest, jo izmantojām pārvadātāja Daiņa Siksnas pakalpojumu un viņa autobusā ir tikai 30 sēdvietas. Ceļojuma sākumā pie Pluņģes apļa satikām vietējo gidu Kazimira kungu, kas bija īpaši iepriecināts par latviešu interesi pa viņa dzimto Pluņģi. Ekskursiju sākām no Pluņģes pirmsākumiem -  liela pilskalna, kura panorāma vēstīja par augstāko kalnu apkaimē un netālu redzamo Pluņģes pilsētu.Apmeklējām Pluņģes Lurdu jeb dievmātes statueti, kas slēpās seno dzirnavu tuvumā pie Pluņģes ezera, tad izbraucām Pluņģes ekonomisko zonu, kur agrāk bija izvietotas rūpnīcas un fabrikas, no kuriem līdz mūsu dienām darbību saglabājušastikai dažas.Grāfa pilij un zirgu staļļiem apgājām apkārt, jo dienas plāns neparedzēja apskatīt šajā pilā bagātīgāsmuzeju ekspozīcijas. Pa ceļam uz Plateļa ezeru iegriezāmies Enerģētiskajos Labirintos, kur lauku sētā viena lietuviešu ģimene sākusi veidot apstādījumus un akmens dārzus austrumu medicīnas stilā, kas palīdz cilvēkiem sakārtot savu garīgo pasauli, pārliecināties, kura no smadzeņu puslodēm darbojas aktīvāk un kura cilvēkam ir noteicošā. Diemžēl, laika apstākļu dēļ visiem nebija iespējas izbaudīt šīs emocionālās sajūtas, bet iepazināmies ar ļaudīm, kuru tūrisma piedāvājums ir kļuvis ļoti aktuāls.   Tad devāmies uz Aukstā kara muzeju Plokštē, kur pazemē skatījām vienu no 4 bijušajām raķešu bāzēm Lietuvā un kas atstāja neaprakstāmu iespaidus.Visi tūristi, kas nokļūst šajā baisajā vietā domā tikai vienu domu: paldies Dievam, ka tās raķetes neizšāva.... Plateļu ciemā mūs sagaidīja Žemaitijas dabas parka galvenā speciāliste Aušra Brazdeikyte, kas veda brīnišķīgā ceļojumā ap Plateļa ezeru un stāstīja par vienu no 5 lielākajiem dabas parkiem Lietuvā – Žemaitijas.Dabas parka brīnumainā dabas ekspozīcija pārsteidza ar daudzveidīgumu, ko ikdienā parka darbinieki māca saviem bērniem, kuru ekskursijas parkā ir ikdiena. Pārsteigumu sagādāja mazā Plateļu ciema vēstures ekspozicijas un lielākā masku kolekcija Lietuvā, kuras divās ēkas pa vairāku miljonu Eiropas naudas iekārtotas ciema nozīmīgākās vēstures lappuses. Eksursiju noslēdzām vēlā pievkarē, kad ar katamarāna tipa laivu vienu stundu izbraucām pa Plateļa ezera divām salām. Šogad apskatot kaimiņu republikas netālās Pluņģes pilsētu un apkārtni, bieži nodomājām, ka mums jau daudz kas ir līdzīgi, bet mēs vēljoprojām nemākam tik meistarīgi to piedāvāt tūristiem, bet lietuvieši māk un protams, nopelna arī labu naudu! Paldies visiem, kas piedalījās ekskursijā un par tām domām un idejām, kas kalpos par pamatu nākamajām ekskursijām.

Tūrisma organizatore Daiga Egle

Pasākumu kalendārs