Pašreizējās situācijas analīze un SVID

1.    PRIEKULES NOVADA TERITORIJAS VISPĀRĪGAIS RAKSTUROJUMS

 

Administratīvi teritoriālās reformas (1999.-2009.) ietvaros bija paredzēts veidot Priekules novadu. Tas tika izveidots pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām. Savu darbību sāka 2009.gada 1. jūlijā. Novadā tika apvienotas sekojošas pašvaldības:

Priekules pilsēta;

Bunkas pagasts;

Gramzdas pagasts;

Kalētu pagasts;

Priekules pagasts;

Virgas pagasts.

 

1.1. NOVADA ĢEOGRĀFISKAIS IZVIETOJUMS ­­­
 
          Priekules novads atrodas Kurzemes plānošanas reģiona dienvidos un robežojas: dienvidos – ar Lietuvas valsts Klaipēdas apriņķa Skodas rajona Skodas un Aleksandrijas seņūnijām, dienvidrietumos - ar Rucavas novadu, rietumos - ar Grobiņas novadu, ziemeļos – ar Durbes novadu, ziemeļaustrumos – ar Aizputes novadu, austrumos – ar Vaiņodes novadu.
          Priekules novadu šķērso: ziemeļu dienvidu virzienā autoceļš P 114 Priekules- Lietuvas robeža (Plūdoņi) un autoceļš V 1198 Ilmāja-Priekule, austrumu rietumu vizienā autoceļš P106 Ezere-Embūte-Grobiņa un autoceļš V 1212 Priekule-Vaiņode.
Novada teritoriju šķērso dzelzceļa līnijas Rīga – Mažeiķi – Klaipēda un Vaiņode - Liepāja posmi, kuri patreiz nedarbojas. Priekules novada Bunkas pagastā atrodas dzelzceļa līnijas Rīga – Liepāja aizsargjosla.
Priekules novada administratīvais centrs atrodas Priekules pilsētā. Attālums līdz tai no Bunkas pagasta pārvaldes ir 8,8km (10,3km pa ceļu ar melno segumu), no Gramzdas pagasta pārvaldes 10,4km pa ceļu ar melno segumu, no Kalētu pagasta pārvaldes 15,7km (23,2km daļēji pa ceļu ar melno segumu), no Virgas pagasta pārvaldes 9,6km (15,2km pa pa ceļu ar melno segumu).
PIELIKUMS Nr.1 Priekules novads Latvijā ..Pielikumi_visp_rakst1pielikums.pdf
PIELIKUMS Nr.2 Kurzemes pašvaldību attīstības indeksi 2000. gadā ..Pielikumi_visp_rakst2pielikums.pdf
PIELIKUMS Nr.3 Teritorijas attīstības indekss Kurzemes novadiem 2009 ..Pielikumi_visp_rakst3pielikums.pdf
PIELIKUMS Nr.27 Teritorijas attīstības indekss novadiem un republikas pielsētām 2010.gadā ..Pielikumi_visp_rakst27pielikums.pdf

 

1.2. TERITORIJAS FIZIOĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS
1.2.1. FIZIOĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS
Priekules novads atrodas Rietumkursas augstienē, Vārtājas viļņotā līdzenuma austrumu daļā un Embūtes pauguraines rietumu daļā.
Rietumkursas augstiene ir augstiene Latvijas rietumu daļā, Kurzemē. Tas ir Latvijas rietumdaļas augstākais rajons ar posmotāko reljefu.
Augstienes pamatā ir pamatiežu pacēlums. Pamatiežu sastāvs šajā teritorijā ir dažāds. Ziemeļdaļā zem kvartāra segas atrodas vidus- un augšdevona ieži, bet dienviddaļā karbona, perma, triasa un juras ieži (kaļķakmens, dolomīts, māls, smilšakmens) atsedzas daudzu upju un strautu krastos un ietekmē upju ieleju ģeogrāfiskās ainavas.
Pamatiežu virsa ir nelīdzena: augstienes dienviddaļā tā sasniedz 70 - 82 m vjl., bet augstienes nolaidenumā, uz ziemeļaustrumiem no Aizputes, ir zemāka. Virs pamatiežiem ledājs atkāpjoties atstājis biezu, bet nevienmērīgu glaciālo nogulumu kārtu.
Kvartāra segu veido visdažādākie ledāja un tā kušanas ūdeņu noguldītie materiāli, tāpēc tās stratigrāfija ir daudzveidīga un sarežģīta. Kvartāra nogulumu biezums mainās no 120 m dienvidos līdz 30 - 40 m ziemeļos.
Augstiene sastāv no morēnu un morēnu-kēmu paugurainēm un paceltiem pamatmorēnas un limnoglaciālajiem līdzenumiem. Starp paugurainēm atrodas platas ieplakas. Augstienes nogāzē ir plašs, lēzens nolaidenums, kas reljefā vērojams kā viļņoti pamatmorēnas un lokālo baseinu līdzenumi vai zemas pauguraines. Lielāko daļu Priekules novada teritorijas aizņem viļņots morānu līdzenums.
Augstienes rietumu nogāzē ir plašs nolaidenums, kurā atrodas arī Vārtājas viļņotais līdzenums, kuru reljefā vērojami viļņoti līdzenumi un zemas pauguraines. Stāvāka ir austrumu nogāze. Starppauguru ieplakās ir nelieli ezeri un purvi.
Priekules novads atrodas 20-155m virs jūras līmeņa.
 
1.2.2. KLIMATS
 Rietumkursas augstienē labvēlīgais klimats un ar karbonātiem bagātais zemes virskārtas litoloģiskais sastāvs ir viens no cēloņiem, kāpēc Rietumkursas augstienes rajonā (arī Dienvidkursas augstienes rajonā) dabiskā veģetācija ir bagātāka nekā pārējā Latvijas teritorijā. Tā, piemēram, platlapju koki šajā rajonā aug un dabiski atjaunojas ne tikai vietās, kur ir karbonātiski mālaini augsnes cilmieži, kā tas ir Viduslatvijā, bet arī uz bezkarbonātiskiem mālainiem cilmiežiem. Arī smilts un smilšainos cilmiežos veģetācijas grupējumi Rietumkursas augstienē ir sugām bagātāki nekā Viduslatvijā.
Rietumkursas augstienes klimata atšķirības no pārējo Latvijas rajonu klimata nosaka augstienes reljefs un ģeogrāfiskais stāvoklis. Augstiene vērsta pret mitrajiem rietumu un dienvidrietumu jūras vējiem, tāpēc tās ziemeļdaļa saņem ap 600 mm nokrišņu, bet dienviddaļa - ap 700 mm. Rietumkursas augstienē nokrišņu daudzums gadā ir ap 600 - 800 mm, pie tam rietumu nogāze saņem vairāk nokrišņu, nekā austrumu nogāze. Aktīvās veģetācijas periodā augstiene saņem visvairāk siltuma Latvijā. Veģetācijas periods ilgst vidēji apmēram 185 dienas, bet pašos dienvidrietumos tas ir visgarākais Latvijā - 220 dienu. Augstieni šķērso 6° gada izoterma. Gar augstienes rietumu robežu iet -3° janvāra izoterma, pašā augstienē vidējā temperatūra janvārī ir no -3,5 līdz -4°. Vidējā temperatūra jūlijā - siltākajā mēnesī - apmēram 16,5°.
1.2.3. HIDROĢEOLOĢISKIE APSTĀKĻI
Rietumkursas augstiene ir ūdensšķirtne starp Ventas un Baltijas jūras noteces baseiniem, tāpēc tajā ir biezs upju tīkls. Šaurajā un saposmotajā Rietumkursas augstienē gandrīz visur ir labi noteces apstākļi. Augstienes vidienē gada noteces slāņa biezums ir apmēram 270 mm, bet dienviddaļā - apmēram 280 mm.
Augstienes rietumu nolaidenumā sākas Bārta u.c. upes. Kopumā upju tīkls ir biezs, mitruma apstākļi labi, tomēr starppauguru ieplakās novērojami mitruma sastrēgumi. Mitruma apstākļu regulēšanā daudz darījis cilvēks, iztaisnojot un padziļinot upju gultnes.
Daudz ir nelielu ezeru. Nelielie, šaurie, garie ezeriņi augstienes ziemeļdaļā ir subglaciālo vagu ezeri. Rietumlatvijā dabasapstākļu kopums lauksaimniecībai vislabvēlīgākais ir Rietumkursas augstienē.
Priekules novadā ir sekojošas upes:

Pasākumu kalendārs