Virga

 

Virgas pagasts

Kontakti

Pieņemšanas laiki

 

Virgas pagasts  robežojas ar Priekules, Gramzdas, Kalētu, Bārtas, Gaviezes un Bunkas pagastiem. Vārtāja ir robežupe Virgas pagasta R nomalē, Birkstala – Dienvidu daļā, bet vidusdaļu šķērso Vārtājas pieteka Virga. 

Pagasta teritorija bijusi apdzīvota jau dzelzs laikmetā. Par to liecina atradumi Dzērvju, Rūķīšu, Kalna Zīvertu un citos kapulaukos.

Divpadsmitā gadsimta beigās tagadējā Virgas pagasta teritorija atradās kuršu Piemares zemes dienvidaustrumu malā. 13. gs. to iekļāva Livonijas ordeņvalstī, 1561. gadā - Kurzemes un Zemgales hercogistē, bet 1795. gadā - Krievijas impērijā. Viduslaikos tagadējā Virgas muižas teritorijā bijusi nocietināta vācu bruņinieku pils.

Tagadējā pagasta teritorijā atradās trīs muižas.

Virgas muiža kā lēnis piešķirta ordeņa vasaļa Konrāda Noldes dzimtai. 1583. gadā apstiprināts dzimtas zīmogs un ģerbonis. Ģerbonis tagad redzams Virgas skolas zāles durvīs. To savulaik izgriezusi baronese Nolde. Parkā atrodas barona dzimtas kapu ansamblis. 1875. gadā par pagasta līdzekļiem tika uzcelts skolas nams, bet kopš 1935. gada skola atrodas bijušās muižas ēkās. Pirmais zināmais skolotājs Virgas skolā bija Irlavas skolotāju semināra beidzējs Kronentāls. Par skolotājiem strādājuši Andrejs Pickēns, Kaspars Kopmanis, Edvards Strautmanis.Līdz 1937. gadam Virgā darbojās arī I pakāpes vācu pamatskola.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1701. gada ziemā Virgā atradās karaļa Kārļa XII vadītā zviedru karaspēka nometne. Sakarā ar šo vēsturisko faktu 2001. gada vasarā tika atklāta piemiņas zīme „Kārļa zābaks”. Pēc nostāstiem karalis cīņas karstumā zābaku pazaudējis pie Rīgas, Spilves pļavās, bet Virgā tas izmantots kā simbols. Piemiņas zīmes tapšanas vēsture saistīta ar pagasta ilgstošo sadarbību ar Torsas komūnu Zviedrijā. Piemiņas zīmes idejas autors ir vēsturnieks Rihards Rubīns, ideju īstenoja tēlnieks Raimonds Gabaliņš un mākslinieks Raimonds Kalniņš.

Virgas simbols jau kopš seniem laikiem ir holandiešu tipa vējdzirnavas Liepājas-Priekules –Ezeres autoceļa malā, kas pirmo reizi minētas 1892. gadā. Pēdējo reizi tās darbojušās 1937. gadā.

Paplaka kā ordeņa zemes lēnis Plakakti, vēlāk, pēc transkripcijas maiņas kļūstot par Paplaku, pazīstama kopš 1422. gada, kad tā izlēņota Heinriham Jodem.Vairākus gadsimtus to manto šī dzimta no paaudzes paaudzē. Mainoties vairākiem īpašniekiem, 1802. gadā par tādu kļūst G.H.fon Zēfelds, kurš muižu uzreiz pārdod savai meitai Laurai ar vīru Johanu. fon der Ropu, Lietuvas stārastu no Židikiem. Formāli fon Zēfelda valdījums Paplakā ilgst līdz 1849. gadam, un šajā laikā celts neparastais kungu nams, kas bija lielisks ampīrās arhitektūras paraugs.Tas gāja bojā Otrā pasaules kara laikā. 1848. gadā Paplakā nodibina skolu. Pēc tam muiža tiek pārdota Priekules baronam Korfam.

Pirmās ziņas par Purmsātiem ir no 1357. gada, kad vācu baronu Rommelu dzimta saņem kā lēni muižu un pārvalda to 456 gadus. No 1840..gada pie muižas pastāvējusi skola. 1858. gadā Purmsātos sāk strādāt skolotājs un literāts Matīss Vītiņš. Saglabājies muižas parks un dažas muižas ēkas. No 1961. gada ēkas apsaimnieko Purmsātu speciālā internātpamatskola Skolā iekārtota materiāliem bagāta vēstures ekspozīcija.

1918. gadā Virgas pagastu atdalīja no Priekules pagasta. Pagastu likvidēja 1949. gadā, kad izveidoja ciemus. 1961. gadā Virgas ciemam pievienoja Purmsātu ciemu. 

Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Virgas pagastā aktīvi darbojās 7 biedrības: Virgas un Paplakas lauksaimniecības biedrības, lopkopības pārraudzības biedrības, Virgas dārzkopības biedrība un dārzkopības pārraudzības biedrība., Izglītības biedrība. 1935. gadā visas biedrības apvienojās. Aktīvi darbojās aizsardzes, teātra draugu kopa, mājturības pulciņš, koris. Skolā darbojā mazpu  lks. 

Arī Virgas pagasta iedzīvotāji 1940. un 1949. gadā tika represēti. 1941. gadā izveda 22 cilvēkus, bet 1949. gadā – 164. Šo pagasta iedzīvotāju piemiņai, pēc Latvijas Tautas frontes Virgas atbalsta grupas iniciatīvas, 1993. gadā Paplakas-Bunkas un Liepājas-Priekules-Ezeres ceļu krustojumā atklāja piemiņas akmeni.


 

Pasākumu kalendārs